Pēdējās 2 nedēļas esam darbā ļoti iespringuši uz projekta nodevumu. Tas ir apjomīgs projekts, kuram tika veiktas milzīgas izmaiņas pašā “sirdī” un tāpēc viena pēc otras atrodas arvien jaunas problēmas. Tā nu sanāca, ka nācās arī pa nakti pastrādāt. Tajā diennaktī laikam nostrādāju 16h vai pat vairāk. Sanāk tā 34 stundām biju gulējis 2 un vēl 3 pavadīju lasot, jo pēc tādas nervu spriedzes man arī miegs nenāca… Apmēram 26h darba 2 diennaktīs, bez vērā ņemamas atpūtas. Zinu, atkal izskatās pēc sevis slavināšanas, bet vairāk gribēju akcentēt kaut ko citu. Proti, atkal to pašu sārmaino uzturu. Apmēram pirms gada, bija sanācis līdzīgi pa nakti strādāt, tad ik pa 2 stundām nācās izdzert kanniņu ar esspresso un tāpāt drausmīgi nāca miegs. Tagad dzēru diezgan stipru zaļo tēju, kas deva krietni lielāku efektu. Ir pieņemts uzskatīt, ka kafija ir “pretmiega zāles”, tomēr reālā eksperimentā ar reāli salīdzināmiem 2 gadījumiem, es varu apgalvot, ka tā vis nav. Manā gadījumā kafija deva tādu kā enerģijas pieplūdumu uz asinspiediena pacelšanas rēķina, bet zaļās tējas gadījumā liekas, ka pati tēja dod enerģiju. Sajūta interesanta, ka 6os no rīta pēc daudzām darba stundām spēju joprojām vēl domāt, miegs nenāca. Kafija, būdama ļoti skāba, ķermeni tieši novājina un tas asinspiediena pacēlums ir ļoti īslaicīgs. Lasīt tālāk »
|
Pagājušo 6dien, pēc kārtējās tapešu līmēšanas nakts, pamodos ap 11iem un jutos diezgan mundrs un arī garastāvoklis bija tīri normāls. Kad ieslēdzu telefonu, jau pēc kādām 20 minūtēm zvanīja tēvs. Tur nebija nekā neparasta, tomēr jau pirmajās minētēs man jautāja vai zinu sliktās ziņas… Tajā brīdī uzreiz garīgais tā kā “atslāba” un pirmā doma bija, ka kāds ir miris. Tālu es no pareizās atbildes nebiju…
Pēdējās nedēļas(sanāk laikam kopš Z-svētkiem), sāku pamanīt, ka nejūtu vairs jēgu nedz strādāt, nedz pareizi ēst, nedz skriet no rīta. Jūtos galīgi apjucis. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tā, manuprāt, notiek, ir tāpēc, ka īsti neprotu atslēgties no darba – jākodē daudz gan darbā, gan ārpus darba un tas sāk piegriezties. Tas ir periodiski es zinu, bet kaut kā gribētos to izslēgt pavisam. Pa vidu vēl sanāk tāda kā “slimošana”, kas atkal jau izsit no sliedēm. Galvenais ir tas, ka sportošana, pareiza ēšana un iešana uz darbu kļūst tik liela rutīna, ka var sajukt prātā. Tagad vēl jāpalīdz remotēt Strazdiņiem dzīvoklis, kas bieži vien ievelkas līdz melnai naktij. Nākamā diena tiek sabojāta, bet kaut nedaudz mani mierina doma, ka izdarīts ir kaut kas labs un noderīgs.
Jan
13
2010
 
Esmu datorsistēmu administrators pret savu gribuAutors Cojs, kategorija Darbs, Ikdiena, Pārdomas, SašutumsKopš datoru cenas ir kļuvušas daudz pieņemamāks ikvienam cilvēkam, dators un internets ir ienācis teju visās mājsaimniecībās. Par nožēlu tas ir noticis arī manu radinieku mājsaimniecībās un viņu vienīgais konsultants/palīgs/instalētājs esmu es… Esmu paskaitījis, ka kopumā sanāk >7 datori, kuriem ik pa brīdim kaut kas “noplīst” un tad man jāpavada laiks, lai a) pa telefonu izskaidrotu, kas par vainu(extrēmi grūti, ja neesmu pie datora), b) jāsaņem dators un jāpārinstalē/jāpielabo. Aizbraucot ciemos, piemēram, pie sava madonas brālēna, gandrīz vienmēr kaut kas “jāuzlabo” datorā, jo tas “nez kāpēc” kļuvis neciešami lēns… |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Pagājušo 4dien, pēc kārtīgas darba dienas, kā jau gandrīz katru dienu iepirkos Supper Netto veikalā, kas atrodas vaidavas ielā. Šajā veikalā var ļoti ērti piebraukt ar automāšīnu – es tā esmu darījis jau 2 gadus(kopš man ir auto). Iebraucis autostāvvietā redzēju policijas ekipāžu un policistu, kas aktīvi kaut ko pārrunāja ar kādu sievieti. Policistam rokās bija fotoaparāts un vienīgā doma, kas man iešāvās prātā, bija TIKAI tā, ka šīs sievietes automašīnai kāds ir nodarījis skādi(iebuktējis durvis vai atstājis kādu skrāpējumu), tāpēc, mierīgi noliku mašīnu un gāju iekšā veikalā. Vēlreiz uzmetu acis sievietes auto un centos ieraudzīt bojājumu, tomēr tas neizdevās…
Ieraksti (RSS)