Cojs

Kamēr celis dzīst vai varbūt čakarējās vēl vairāk, visu laiku sapņoju par kārtējo pārgājienu. Kad vien ir kaut kas nopietns jādara skolai, tā noteikti vajag ielīst netā un palūrēt kādu vilcienu. Esmu saslimis ar šo tēmu. Piemēram, pirms 2 nedēļām veselu dienu maps.google.com browsēju tās vietas, kur jau esam bijuši. Meklēju fotogrāfijas, kuras izsaka to laiku, ka vilcieni gāja posmā Rīga – Rūjiena. Es jau tagad atkārtojos. Bet posmu Aloja – Mazsalaca – Rūjiena vajag noiet un šogad. Tas ir cieņas jautājums.

Lasīt tālāk »

Laiks kā fizikāls lielums vienmēr ir pastāvējis, tomēr ne visi ir spējīgi to tā uztvert. Man pēdējā laikā nāk prātā vecā atziņas par to, kas ir laiks, arī grāmatas ir par to izlasītas. Par laika nobīdēm un dažādām anomālijām saistībā ar to. Arī ceļošana laikā ir viena no šīm nobīdēm. Bet kā gan šādas nobīdes var rasties, ja laiks ir lineārs? Protams, ka nevar, ja tā ir. Tomēr tā nav. Vismaz man tā liekas.

Lasīt tālāk »

Gribēju šeit piefiksēt visu rakstu virsrakstus, kurus tuvākajā laikā gribētu pierakstīt, kurus neesmu kaut kāda iemesla dēļ jau ierakstījis. Šis kaut kāds iemesls ir skola, kuru esmu atsācis apmeklēt(man pašam par lielu brīnumu).

1. Vai Dievs spēlējas ar metamajiem kauliņiem? – Monopola spēles apraksts – specifiska partija, kurā tika apgāzta teorija par metamajiem kauliņiem…

2. Joe Celles sezonas beigu apraksts ar bildēm.

3.  Kursa darba ideju rosinošs raksts.

4. Kačāšanās 3 mēnešu progress un pārdomas.

5. Bloga publicēšanas nodoms, iespēja savākt tādā veidā vairāk domubiedru.

6. Alkohols, kā mūsdienu kultūras sastāvdaļa… (atsaucoties uz Zdanova lekcijām)

7. Laika uztvere.

8. Iepriekšējās dzīves atskaņas uz pašreizējo dzīvi.

9. Pārdomas par plānoto pārgājienu un atkal jau vilcieni.

10. Leonardo Da Vinci ideju piefiksēšanas metode – visu sīki un smalki aprakstīt.

Bija vēl kaut kas – kad atcerēšos, piefiksēšu šeit.

Jau kādu laiku mēģinu saņemties uzrakstīt aprakstu par ceļojumu, kas notika nu jau pirms pāris mēnešiem. Par cik esmu stingri nolēmis vairs neskatīties nekādas filmas, seriālus un citus laika kavēkļus, tad pēkšņi parādās laiks gan mācībām, gan lasīšanai, gan blogam, kurš bija atstāts novārtā. Ceļojums bija pa pusei spontāns, pa pusei plānots. Kā es to visu biju iedomājies iepriekš? Atceros, ka Anta man stāstīja par to, kā viņa kādreiz tur bija bijusi un esot paticis, par Beloje ozero un laipnajiem radiem. Neko vairāk par Baltkrieviju nezināju. Prātā bija arī palicis, ka tas ir krietni tālāk, bet izrādās tikai kādi 450km no Rīgas, kas ir tiešām niecīgs attālums. Pat uz robežas nav pārāk ilgi jāstāv.

Lasīt tālāk »

Jāsāk jau ar to, ka šis pārgājiens netika plānots, par to ierunājās mans bijušais kolēģis Ķeņģa kungs. No sākuma man likās diezgan kreizī doma doties pārgājienā pa dzelzceļa līniju kas jau ĻOTI sen nefunkcionē. Tajā brīdī es vēl nezināju kad tieši līnija slēgta un tā. Pa salīdzinoši nesen slēgtu līniju jau brīžiem nav viegli iet, bet šī man likās būs pavisam nepateicīga. Vairāk vai mazāk tā arī bija, tomēr man ļoti patika pārgājiens, kas pagaidām ir arī mans personīgais rekords – precīzi gan nezinu, bet gandrīz 60km divās dienās. Ceļojumā devās Edmunds A., Mārtiņš Ķ., Ivars V., un es. Kompānija uz goda.

Lasīt tālāk »